Sonnet 130 Analysis: Theme and Tone PDF

Preview

Summary

Use the document to help students understand Shakespeare's use of tone....

Description

AnalyzingPoems IambicPentameter  robablythes inglem  ostu  sefultechnicalterminp  oetry(andind  rama,too).S  hmoopers,ify ou Definition:Hereitis,folks.P learnoneterminpoetry,letitbetheoldI.P.Ormaybem  etaphor.Butyoualreadyknewthatone. Let'sbreakitdown:  etricalfootthatconsistsofanunstressedsyllablefollowedbyastressedone—daDUM. ● Aniambisam ● Pentameansfive. ● Meterreferstoaregularrhythmicpatterninpoetry. Soiambicpentameterisakindofrhythmicpatternthatconsistsoffiveiambsperline,almostlikefiveheartbeats:daDUM daDUMdaDUMdaDUMdaDUM. Let'stryitoutonthefirstlineofS  hakespeare'sT  welfthN  ight: Ifm  usicb  ethefoodoflove,playo  n. Justreadthatlinealoudtoyourself,andyou'llbesuretohearthosedaDUMs. Ofcourse,thoughmanypoetsusethisrhythm,itmightgetprettystinkin'boringafterawhileiftheydidn'tshakeitupabit.So whileatonofpoemsarewritteniniambicpentameter,y ou'db  eh  ardp  ressedtofindo  nethatfollowsthem  eterp  erfectly. Poetsliketomixitupwithmetricalvariationslikeextrasyllablesoroutoforderstresses.Besuretocheckoutourpageon meterform  ore. Iambicpentameterhassomemajorlyearlyroots,datingbacktoLatinverseandOldFrench,butC  haucerisconsideredthe  ales.Y  ep,it'sb  eena  roundthatlong. pioneeroftheverseinEnglishanduseditforhisfamousC  anterburyT Sonnet130ispartofagroupofpoemsbyW  illiamS  hakespearethatscholarsthinkwasaddressedtosomeonetheycall"The DarkLady."Wegetlittleglimpsesofh  erinthispoem.Shakespearetalksaboutherhair,thec oloro  fh  ers kin,e  tc.M  ostly, though,thispoemisagentleparodyoftraditionallovepoetry.Shakespeareusesthissonnettopokefunatthekindsof exaggeratedcomparisonssomepoetsofhisdaymadewhentalkingabouttheirlovers.Hemakesfunofclichédimagesthat werewornouteventhen,like"eyeslikethesun,"and"skinaswhiteassnow."T  hesek indso  fo  verthetopc ompliments appeareverywhereinpoemsbywriterslikeP  etrarch,whowrotefamousItaliansonnetsinthe14thcentury.Althoughnoone issurewhetherthewomanShakespeareistalkingaboutreallyexisted,readerscanseehowwellheusesthissonnetto skewerlamepoeticclichés.

WHYS  HOULDIC  ARE? So,whenwesaythewords"lovepoem,"whatpopsintoyourhead?Maybeyou'vealwaysthoughtthatalovepoemhadto besappy,likesomethingyou'dfindinaValentine'sDaycard.Ifwetoldyouthatthelovepoemwehadinmindwasover400 yearsold,thatmightmakeitevenworse,right?Oldlovepoemsbringtomindflowerylanguageandthekindofunrealistic glopthatyoucouldneverbringyourselftosaywithastraightface. But,ifyouthinksappylovepoemsareridiculous,you'renotalone–that'sprettymuchhowS  hakespearefelttoo,andhe spendsthesefourteenlinesrippingthatkindofpoemapart.Shakespeare'sSonnet130isaparodyofthekindofinsincere, sicklysweetlovepoemsthatauthorshavebeenwriting(andalotofpeoplehavebeenhating)forcenturies.Now,d  on'tg  et uswrong,we'renotantilovepoetryandwecangetintothesappystuffs ometimestoo.B  utw  e'ren  otfanso  flamec lichés, andwethinkit'sprettyfuntowatchShakespearegototownontheminthissonnet.X Sonnet130islikealovepoemturnedonitshead.Usually,ifyouweretalkingaboutyourbeloved,youwouldgooutofyour  oemc omparing waytopraiseher,top  ointa  llthew  aysthats heistheb  est.Inthisc ase,though,Shakespearespendsthisp hismistress'sappearancetootherthings,andthentellingushowshedoesn'tmeasureuptothem.Hegoesthroughawhole laundrylist,givingusdetailsabouttheflawsofherbody,hersmell,eventhesoundofhervoice.Then,attheend,he changeshistuneandtellsusabouthisrealandcompleteloveforher. 

SONNET130 Mymistress'eyesarenothinglikethesun; Coralisfarmoreredthanherlips'red; Ifsnowbewhite,whythenherbreastsaredun; Ifhairsbewires,blackwiresgrowonherhead. Ihaveseenrosesdamasked,redandwhite, ButnosuchrosesseeIinhercheeks; Andinsomeperfumesistheremoredelight Thaninthebreaththatfrommymistressreeks. Ilovetohearherspeak,yetwellIknow Thatmusichathafarmorepleasingsound; IgrantIneversawagoddessgo; Mymistresswhenshewalkstreadsontheground. Andyet,byheaven,Ithinkmyloveasrare Asanyshebeliedwithfalsecompare.  Getoutthemicroscope,becausewe’regoingthroughthispoemlinebyline.X Line1 Mymistress'eyesarenothinglikethesun; ● ● ● ● ●

Hereweareintroducedforthefirsttimetothemaincharacterinthispoem,thespeaker's"mistress." Today,whenweusetheword"mistress,"it'susuallytorefertoawomanwhoisdatingamarriedman.InShakespeare,though,itwasmore general,like"mylove"or"mydarling." Thespeakerjumpsrightintohisantilovepoem,lettingusknowthatthislady'seyesaren'tlikethesun.Well,sowhat?Wewouldn'treallyexpect themtobe,wouldwe? Aswereadthenextfewlinesthough,weseethatthecomparisonisastandardwayofpraisingabeautifulwomaninapoem.It'slikesaying,"her eyesarelikesapphires." Ourspeakerisrefusingtofallbackonclichésthough,insteadtellingusthatthissimiledoesn'tapplyatall.

Line2 Coralisfarmoreredthanherlips'red; ● ● ●

Ifyouimaginedastereotypicallybeautifulwoman,likeamodelinamagazine,she'dprobablyhaveredlips,right? Certainkindsofveryredcoralarepolishedandusedtomakejewelrysoifyoucomparedlipstocoral,you'dbethinkingofthemostbeautiful, shinyredthingyoucouldimagine. Nope,saysthespeaker,thatdoesn'tsoundlikemygirlfriend'slipsatall.

Line3 Ifsnowbewhite,whythenherbreastsaredun; ● ● ● ● ● ●

Nextcomethemistress'sbreasts. Theygetprettymuchthesametreatmentasherlips. Ifthereddestredislikecoral,thenthewhitestwhiteisthecolorofsnow.Apoetcouldpraiseawomanforhavingskinaswhiteassnow. Nothere,though.Thiswoman'sskinisn'twhite,orevencreamcolored.Instead,thespeakercallsit"dun,"asortofgrayishbrowncolor. Besuretonoticethelittlechangeshere.Inthefirsttwolines,wehearonlythatthewomanisn'tliketheseotherthings(thesun,coral). Nowwegetanactualdescription,anadjective("dun")thatappliestoher.Unfortunately,itjustmakeshersounduglier.Dunisawordoftenusedto describethecolorofahorse,anddefinitelynotthekindofthingawomanwouldbethrilledtohearaboutherbreasts.

Line4 Ifhairsbewires,blackwiresgrowonherhead.

● ● ●

Nowthingsjustgetworse. Ifapoetwantedtobesentimentalandsweet,hemightcomparehislover'shairtosomethingsoft,smooth,andshiny,likesilk.Herethough,the mistress'shairiscomparedtoblackwiresstickingoutofthetopofherhead. Keepinmindthatthewholepointofthispoemistopushbackagainststandardwaysoftalkingaboutwomeninpoems.Soit'snotnecessarilybad thatshehasfrizzyblackhair.

Lines56 Ihaveseenrosesdamasked,redandwhite, ButnosuchrosesseeIinhercheeks; ● ● ●

There'satrickywordhere:damasked.Basicallyitjustmeansapatternofmixedcolorswovenintoexpensivefabric. Soimaginearosewithawhiteandredpatternonit,ormaybeabouquetofredandwhiteroses.Ourspeakerhasseenbeautifulroseslikethat, buthismistress'scheeksdon'tremindhimofthematall. Maybesomeperfectlybeautifulwomanhascheeksthatarewhitewithjustalittleblushofred,butthat'snotthewomanhe'stalkingabout.

Lines78 Andinsomeperfumesistheremoredelight Thaninthebreaththatfrommymistressreeks. ● ● ● ● ●

Bynowwe'vegottheidea,right? Thespeakertellsusthatsomeperfumessmellbetter(givemore"delight")thanthiswoman'slover'sbreath. Apparentlyshestinks,too. Let'srecapquickly:sofarthespeakersaidthathismistress'seyesaren'tthatgreat,thatherlipsaren'tthatred,thatherskinisyellowish,thather hairislikewires,thathercheeksarenothinglikeroses,andthatherbreathreeks. Whatawaytostartalovepoem.

Lines910 Ilovetohearherspeak,yetwellIknow Thatmusichathafarmorepleasingsound; ● ● ● ● ● ● ●

Now,afterallofthatcriticism,thespeakerstartstogetalittlebitnicer. Headmitsthathereallydoes"lovetohearherspeak."Seemslikeshewasdueforacompliment,doesn'tit? Thespeakercan'tjustletitgoatthat,though,andimmediatelyhestartstobackupalittle. Basically,that"yet"inthemiddleofline9getsusreadyforanegativecomparison.It'slikesaying,"You'rereallygreat,but…" Then,inline10,wegetthenegativehalfofthatthought:hethinksthatmusicis"morepleasing"thanthesoundofhervoice. Well,maybethat'snotsobadafterall.Ifyourboyfriendorgirlfriendsaid,"Ilikemusicmorethanthesoundofyourvoice,"youmightnotexactlybe thrilled,butitsurebeatshavinghimorhertellyouthatyourbreathstinks. Maybethespeakerissofteningupalittlebit.

Line1112 IgrantIneversawagoddessgo; Mymistresswhenshewalkstreadsontheground. ●

● ●

Here'sanotherthoughtthatissplitovertwolines.Inline11,thespeakeressentiallytellsusthathe'swillingtoadmitthathe'sneverseena goddessmove.(SeewhyShakespeare'sthepoetandnotus?Listentohowsmoothlythosewordsflowtogether:grant…goddess…go.Nice, huh?) Now,whenthespeakerfinisheshisthoughtonline12,he'snotactuallybeingmeanatall,juststatingthefacts.Hismistressisn'tagoddess,she doesn'tflyorsoarorfloatalong.Shejustwalks(treads)likeanormalperson,ontheground. Apretentiouspoetmightsay:"Mylovewalkslikeagoddess,"butwewouldknowthatitisn'ttrue.Hasheeverseenagoddess?Maybethebest waytotellsomeoneyoulovehimorherinapoemistobesimple,honestandstraightforward.

Lines1314 Andyet,byheaven,Ithinkmyloveasrare Asanyshebeliedwithfalsecompare. ● ● ●

Now,atlonglast,wegettothesweetpart,butitmighttakealittlebitoftranslating. HerearetwolinesinplainEnglish:thespeakerthinksthathisloverisaswonderful("rare")asanywoman("anyshe")whowasever misrepresented("belied")byanexaggeratedcomparison("falsecompare"). Theselasttwolinesarethepayoffforthewholepoem.Theyserveasthepunchlineforthejoke.Theydrivehomethespeaker'smainpoint,that unlikeotherpeoplewhowritesonnets,hedoesn'tneedflowerytermsorfancycomparisons.Hecanjusttellhismistress,plainlyandsimply,that helovesherforwhosheis.Awww…

ShakespeareanSonnet(FormandMeter)

Therearelotsofdifferentwaystowriteasonnet,whichisbasicallyakindofshortpoem.Shakespeare'ssonnetshaveaveryspecificform,though,and scholarshavenamedthatformthe"Shakespeareansonnet"afterthegreatbard.Thesekindsofsonnetshaveseveralthingsincommon: 1. 2. 3.

4.

Theyare14lineslong. Theyarewritteniniambicpentameter. Usually,theyincludeafeaturecalleda"turn."Thisisamomentinthepoemwherethethemeorthetonechangesinasurprisingway.This particularsonnetgivesareallyniceexampleoftheturn.Itcomesinthelasttwolines,wherethespeakerswitcheshisstrategycompletely.Hehas beencriticizinghismistress,andthen,allofasudden,hestartstellingushowmuchhelovesher. Thefirsttwelvelinesrhymeinalternatingpairs.Toshowhowthisworks,wecanassignalettertoeachrhyme:We'llshowyouhowitworks: a. Mymistress'eyesarenothinglikethesun;A b. Coralisfarmoreredthanherlips'red;B c. Ifsnowbewhite,whythenherbreastsaredun;A d. Ifhairsbewires,blackwiresgrowonherhead.B

So,forthewholepoem,therhymeschemewouldbeABABCDCDEFEFGG. 5.

Seethoselasttwolettersattheend?ThisisthelastimportantthingtoknowabouttheformofaShakespeareansonnet:thepoemalwaysends withtworhyminglines,onerightaftertheother.Wecallthisacouplet.Here'stheonefromtheendofthispoem: a. Andyet,byheaven,IthinkmyloveasrareG b. Asanyshebeliedwithfalsecompare.G ANALYSIS:SPEAKER

Thisspeakersoundsliketheguyatthebackofyourclasswhoisalwayscrackingjokes.Hecan'tstandtodoanythingthewayotherpeopledo,andeven whenhe'ssupposedtobeserious,hehastofindawaytopokefun.Inthiscase,itfeelslikehisteacherhastoldhimtowritealovepoem.He'sfinallydone it,butnotwithoutmakingfunofthewholeideaoflovepoems.So,yeah,hemightdrivepeoplearoundhimcrazy.Ontheotherhand,hissarcastictone keepsusfromtakingourselvestooseriously,andhehasawayofturningthingsontheirheadandmakingusseetheminanewway.Finally,eventhough thespeakercan'tbeseriousformorethantwolines,hestillshows,attheend,thathehasasincereandthoughtfulside,andthathecanlethisguarddown longenoughtoletpeopleseethatside.

 

...